Glutamīns – aminoskābju valstības karalis
Gadu desmitiem pētnieki ir apbrīnojuši dažādu aminoskābju preparātu funkciju un iespējamo to pielietošanas jomu daudzveidību. Kopš astoņdesmito gadu sākuma arī fitnesisti “spēlējās” ar šiem ķieģelīšiem, cenšoties vairākkārt palielināt muskuļu masas daudzumu. Ar laiku vienu aminoskābju preparātu reitings cēlās augšup, turpretim citi tika nodoti aizmirstībai. Pēdējā laikā sevišķi populārs ir kļuvis glutamīns, un tam nav gadījuma raksturs. Glutamīns, tā teikt, ir aminoskābju valstības pamatu pamats.
Jāprecizē, ka glutamīns nepieder pie “neaizvietojamām” aminoskābēm. Organismā tas var sintezēties no dažām citām aminoskābēm – glutamīnskābes, valīna un izoleicīna. Bet pie slimībām un stresiem ( nodarbības ar apgrūtinājumiem arī var uzskatīt par stresu) dažām organisma daļām vajag tik daudz glutamīna, ka organisms ar to netiek galā.Tādos gadījumos var palīdzēt glutamīna preparāti. Patiešām, daudzās Eiropas klīnikās glutamīnu izraksta kā papildinājumu ārstēšanas kursam pacientiem, kuri cieš no stressa vai traumas (pēc ķirurģiskām operācijām, apdegumiem, dažādām saslimšanām utt.). Pētījumi rāda, ka glutamīna lietošana palīdz samazināt muskuļu masas zudumus, jo glutamīnam piemīt spēcīga antikataboliska iedarbība.
Mūsu organisms dienā izlieto milzīgu daudzumu glutamīna. Sevišķi daudz glutamīna vajag, lai uzturētu imūnsistēmas, nieru, aizkuņģa dziedzera, žults pūšļa un aknu pareizu funkcionēšanu. Glutamīns arī veic svarīgo slāpekļa transportēšanas funkciju, izvadot amonjaku no noteiktām organisma daļām (piemēram, no smadzenēm un plaušām) un transportējot to uz citām (nierēm un zarnu traktu). Bez tam glutamīns tiek izmantots kā izejmateriāls spēcīga dabīga antioksidanta – glutationa sintezēšanai (to sintezē no glutamīna, cisteīna un glicīna). Pastāv arī uzskats, ka glutamīns ir svarīgs, lai pienācīgi absorbētu muskuļu glikogēnu; kaut gan patiesībā nav īsti saprotams, kā tas notiek Es neticu, ka tas notiek tāpēc, ka glutamīns uzlabo insulīna izdalīšanos, tāpat ir maz ticams, ka tas pārvēršas par aminoskābi, kura, līdzīgi alanīnam, var saistīt glikozi.
Bez visa iepriekš minētā glutamīns ir viena no tām nedaudzajām aminoskābēm, kas izsauc augšanas hormona papildu izstrādāšanos: divi grami glutamīna, uzņemot to iekšķīgi, paceļ augšanas hormona līmeni četrkārtīgi. Vai tas ir labi vai slikti – līdz šim tas vēl nav īsti zināms, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas vēl nevienam nav kaitējis. Es varētu vēl ilgi tā turpināt, bet, lai visu novestu pie kāda kopsaucēja, teikšu tikai, ka šo aminoskābi lielos daudzumos organismam vajag daudzu svarīgu funkciju nodrošināšanai, tajā skaitā arī pareiza muskuļu metabolisma nodrošināšanai. Kur ņem visu šo glutamīnu? Parasti organisms koncentrē diezgan lielus glutamīna krājumus muskuļu audos. Muskuļi faktiski ir šīs aminoskābes krātuves; tik tiešām, 60% brīvo aminoskābju, ko satur muskuļu šūnas, ir sintezētas no glutamīna.
Ja zarnu trakts, imūnsistēma un citi “glutamīna rijēji” nevar saņemt pietiekamu daudzumu šīs aminoskābes ar ēdienu, un kaut kādu iemeslu dēļ organisms nespēj to ražot, tie sāk “izlaupīt” muskuļu glutamīna krājumus, un, ja tā notiek, tad mēs nonākam pie katabolisma vai muskuļu audu sairšanas. Par iemeslu tam ir tas, ka tieši glutamīns uztur šūnu ūdensapgādi vajadzīgajā līmenī. Ja glutamīna līmenis muskuļu šūnās krītas, to apjoms pamazinās – katabolisms ir klāt.
Mēs parasti darām visu iespējamo, lai no šāda stāvokļa sevi pasargātu, un tāpēc glutamīna lietošana ir it kā vietā un lietderīga. Bet, rīt glutamīnu milzīgos daudzumos un cerēt, ka tas pats kaut kā nokļūs līdz skeleta muskulatūrai, nepavisam nav tā labākā doma. Pētījumi rāda, ka 50 līdz 85 % glutamīna, iekšķīgi uzņemot to lielās devās, gluži vienkārši nenonāk asinīs, jo līdz tam to paspēj sagremot.
Kā tad vislabāk lietot glutamīnu ( un es esmu pārliecināts, ka neviens fitnesa sportists nešaubās par to, ka tas ir vajadzīgs)? Personīgi es uzskatu, ka ka pilnīgi pietiek lietot 2-3 gramus preparāta dienā. Daudzi no jums to jau dara intuitīvi. Vai jūs zināt, ka vairums produktu-pārtikas aizvietotāju un daudzkomponentu produktu satur apmēram divus gramus glutamīna vienā devā? Arī daudzi proteīna produkti ir pastiprināti ar glutamīnu. Tādējādi ikreiz, kad lietojat vienu no šiem produktiem, jūs saņemat nepieciešamo glutamīna daudzumu. Un tas ir labi. Pētnieks un zinātnieks Anthony Almada ir pārliecināts, ka noteiktā laikā ( tūlīt pēc spēka treniņa vai tieši pirms gulētiešanas) jūs varat apmierināt zarnu trakta un imūnsistēmas vajadzības pēc liela glutamīna daudzuma ar precīzu dozējumu, lai uzturētu vajadzīgo glutamīna līmeni muskuļu šūnās. Ja jūs nodrošināsiet šos galvenos orgānus ar glutamīnu, tie nesāks tērēt muskuļu krājumus, un muskuļu šūnu apjoms un olbaltumvielu metabolisms muskuļos paliks vajadzīgajā līmenī.
Pamatojoties uz šo teoriju, Anthony Almada 1993. gadā ir izstrādājis produktu, ko nosauca par “GKG Glutamine Preservation System”. Īstenībā GKG bija pirmais sporta preparāts, piedāvāts kā “šūnu apjoma palielinātājs”(apzīmējums, ko mūsu dienās plaši lieto fitnesa piedevu nozarē). Glutamīna rezervju uzkrāšanas teorijas pamats jau ir tās nosaukumā: glutamīna krājumu izveidošana un to uzturēšana muskuļu audos. Preparāts satur ne tikai gramu īsta glutamīna, bet arī zināmu daudzumu tā “priekšgājēju” – vielu, kuras piedalās glutamīna sintēzes procesā organismā, tādas, piemēram, kā alfa-ketoglutarāts (AKG), un svarīgus sintēzes procesa līdzdalībniekus, tādus kā mangāns un PHK.
Vēlāk Almada izstrādāja preparātu ar nosaukumu CytoVol, kas paplašināja formulas GKG darbības spektru; tā sastāvā ietilpst citas vielas, kas uztur muskuļu šūnu hidratāciju, tādas kā alanīns (ir nepieciešams muskuļiem pie intensīva to darba), glicīns un inozitols. Nesen veikti pētījumi parādīja, ka glicīns kombinācijā ar glutamīnu efektīvāk palielina muskuļu šūnu apjomu nekā glutamīns viens pats. Laikā, kad neēdam (piemēram, kad guļam) un pēc ēšanas glutamīns izdalās no muskuļiem, lai asinīs uzturētu vajadzīgo cukura līmeni. Alanīns spēj saglabāt glutamīna satura līmeni muskuļos, asinīs pārvēršoties par glikozi tad, kad jūs ierobežojat lietojamo kaloriju daudzumu, piemēram, kad ieturat stingru diētu vai ja pārtraukumi starp ēdienreizēm ir pārāk lieli. Cik organismam vajag glutamīna? Kaut arī līdz šim laikam zinātniski nav noteikts, kādam precīzi ir jābūt šim skaitlim, gan fitnesisti, gan zinātņu eksperti nešaubās par to, ka glutamīns ir svarīgs. Liela daļa datu par nepieciešamo glutamīna daudzumu pašreiz nāk tikai no klīnikām, pie kam eksperimentos iesaistītie nav veseli cilvēki. Kāds daudzums glutamīna nepieciešams veselam fitnesistam, lai nodrošinātu optimālu muskuļu metabolismu, lai uzlabotu muskuļu šūnu apjomu un lai uzturētu imūnsistēmas darba spējas – to vēl nāksies uzzināt. Taču personīgi mans uzskats ir, ka papildinot ar glutamīnu diētu , kas bagāta ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagātu, jūtams efekts no tā lietošanas būs vērojams pie dozējuma sākot ar desmit gramiem dienā. Kā jau esmu sacījis, daļu no šī daudzuma var gūt no parasta ēdiena produktiem- aizvietotājiem un proteīnu maisījumiem. Jūs varat arī sporta uztura veikalā nopirkt tīru glutamīnu, vēlāk to lietot pa diviem-trim gramiem kopā ar proteīna kokteiļiem vai vienkārši izšķīdinot ūdenī un uzdzerot virsū parastam ēdienam. Es personīgi uzņemu vienu devu tūlīt pēc treniņa un vēl vienu īsi pirms gulētiešanas.
Vēl kāda interesanta detaļa: daži pētnieki uzskata, ka “uzpildīšana” ar glutamīna tipa preparātiem kombinācijā ar ogļhidrātiem, kas pastiprina insulīna izdalīšanos, piecu-septiņu dienu laikā var palīdzēt palielināt muskuļu šūnu apjomu (uz šūnu glutamīna krājumu pārsātinājuma rēķina). Tādējādi, ja jūs tikko sākat lietot glutamīna preparātus, es ieteiktu uzņemt četras vienādas tā devas dienā. Sekojiet, lai viena deva tiktu lietota treniņa beigās, un vēl viena - pirms gulētiešanas.
Ja vēl neesat mēģinājis lietot glutamīnu, tad noteikti pamēģiniet. Ekspertu domas, zinātniskie dati un daudzu cilvēku pieredze runā par labu šim preparātam.
Jāprecizē, ka glutamīns nepieder pie “neaizvietojamām” aminoskābēm. Organismā tas var sintezēties no dažām citām aminoskābēm – glutamīnskābes, valīna un izoleicīna. Bet pie slimībām un stresiem ( nodarbības ar apgrūtinājumiem arī var uzskatīt par stresu) dažām organisma daļām vajag tik daudz glutamīna, ka organisms ar to netiek galā.Tādos gadījumos var palīdzēt glutamīna preparāti. Patiešām, daudzās Eiropas klīnikās glutamīnu izraksta kā papildinājumu ārstēšanas kursam pacientiem, kuri cieš no stressa vai traumas (pēc ķirurģiskām operācijām, apdegumiem, dažādām saslimšanām utt.). Pētījumi rāda, ka glutamīna lietošana palīdz samazināt muskuļu masas zudumus, jo glutamīnam piemīt spēcīga antikataboliska iedarbība.
Mūsu organisms dienā izlieto milzīgu daudzumu glutamīna. Sevišķi daudz glutamīna vajag, lai uzturētu imūnsistēmas, nieru, aizkuņģa dziedzera, žults pūšļa un aknu pareizu funkcionēšanu. Glutamīns arī veic svarīgo slāpekļa transportēšanas funkciju, izvadot amonjaku no noteiktām organisma daļām (piemēram, no smadzenēm un plaušām) un transportējot to uz citām (nierēm un zarnu traktu). Bez tam glutamīns tiek izmantots kā izejmateriāls spēcīga dabīga antioksidanta – glutationa sintezēšanai (to sintezē no glutamīna, cisteīna un glicīna). Pastāv arī uzskats, ka glutamīns ir svarīgs, lai pienācīgi absorbētu muskuļu glikogēnu; kaut gan patiesībā nav īsti saprotams, kā tas notiek Es neticu, ka tas notiek tāpēc, ka glutamīns uzlabo insulīna izdalīšanos, tāpat ir maz ticams, ka tas pārvēršas par aminoskābi, kura, līdzīgi alanīnam, var saistīt glikozi.
Bez visa iepriekš minētā glutamīns ir viena no tām nedaudzajām aminoskābēm, kas izsauc augšanas hormona papildu izstrādāšanos: divi grami glutamīna, uzņemot to iekšķīgi, paceļ augšanas hormona līmeni četrkārtīgi. Vai tas ir labi vai slikti – līdz šim tas vēl nav īsti zināms, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas vēl nevienam nav kaitējis. Es varētu vēl ilgi tā turpināt, bet, lai visu novestu pie kāda kopsaucēja, teikšu tikai, ka šo aminoskābi lielos daudzumos organismam vajag daudzu svarīgu funkciju nodrošināšanai, tajā skaitā arī pareiza muskuļu metabolisma nodrošināšanai. Kur ņem visu šo glutamīnu? Parasti organisms koncentrē diezgan lielus glutamīna krājumus muskuļu audos. Muskuļi faktiski ir šīs aminoskābes krātuves; tik tiešām, 60% brīvo aminoskābju, ko satur muskuļu šūnas, ir sintezētas no glutamīna.
Ja zarnu trakts, imūnsistēma un citi “glutamīna rijēji” nevar saņemt pietiekamu daudzumu šīs aminoskābes ar ēdienu, un kaut kādu iemeslu dēļ organisms nespēj to ražot, tie sāk “izlaupīt” muskuļu glutamīna krājumus, un, ja tā notiek, tad mēs nonākam pie katabolisma vai muskuļu audu sairšanas. Par iemeslu tam ir tas, ka tieši glutamīns uztur šūnu ūdensapgādi vajadzīgajā līmenī. Ja glutamīna līmenis muskuļu šūnās krītas, to apjoms pamazinās – katabolisms ir klāt.
Mēs parasti darām visu iespējamo, lai no šāda stāvokļa sevi pasargātu, un tāpēc glutamīna lietošana ir it kā vietā un lietderīga. Bet, rīt glutamīnu milzīgos daudzumos un cerēt, ka tas pats kaut kā nokļūs līdz skeleta muskulatūrai, nepavisam nav tā labākā doma. Pētījumi rāda, ka 50 līdz 85 % glutamīna, iekšķīgi uzņemot to lielās devās, gluži vienkārši nenonāk asinīs, jo līdz tam to paspēj sagremot.
Kā tad vislabāk lietot glutamīnu ( un es esmu pārliecināts, ka neviens fitnesa sportists nešaubās par to, ka tas ir vajadzīgs)? Personīgi es uzskatu, ka ka pilnīgi pietiek lietot 2-3 gramus preparāta dienā. Daudzi no jums to jau dara intuitīvi. Vai jūs zināt, ka vairums produktu-pārtikas aizvietotāju un daudzkomponentu produktu satur apmēram divus gramus glutamīna vienā devā? Arī daudzi proteīna produkti ir pastiprināti ar glutamīnu. Tādējādi ikreiz, kad lietojat vienu no šiem produktiem, jūs saņemat nepieciešamo glutamīna daudzumu. Un tas ir labi. Pētnieks un zinātnieks Anthony Almada ir pārliecināts, ka noteiktā laikā ( tūlīt pēc spēka treniņa vai tieši pirms gulētiešanas) jūs varat apmierināt zarnu trakta un imūnsistēmas vajadzības pēc liela glutamīna daudzuma ar precīzu dozējumu, lai uzturētu vajadzīgo glutamīna līmeni muskuļu šūnās. Ja jūs nodrošināsiet šos galvenos orgānus ar glutamīnu, tie nesāks tērēt muskuļu krājumus, un muskuļu šūnu apjoms un olbaltumvielu metabolisms muskuļos paliks vajadzīgajā līmenī.
Pamatojoties uz šo teoriju, Anthony Almada 1993. gadā ir izstrādājis produktu, ko nosauca par “GKG Glutamine Preservation System”. Īstenībā GKG bija pirmais sporta preparāts, piedāvāts kā “šūnu apjoma palielinātājs”(apzīmējums, ko mūsu dienās plaši lieto fitnesa piedevu nozarē). Glutamīna rezervju uzkrāšanas teorijas pamats jau ir tās nosaukumā: glutamīna krājumu izveidošana un to uzturēšana muskuļu audos. Preparāts satur ne tikai gramu īsta glutamīna, bet arī zināmu daudzumu tā “priekšgājēju” – vielu, kuras piedalās glutamīna sintēzes procesā organismā, tādas, piemēram, kā alfa-ketoglutarāts (AKG), un svarīgus sintēzes procesa līdzdalībniekus, tādus kā mangāns un PHK.
Vēlāk Almada izstrādāja preparātu ar nosaukumu CytoVol, kas paplašināja formulas GKG darbības spektru; tā sastāvā ietilpst citas vielas, kas uztur muskuļu šūnu hidratāciju, tādas kā alanīns (ir nepieciešams muskuļiem pie intensīva to darba), glicīns un inozitols. Nesen veikti pētījumi parādīja, ka glicīns kombinācijā ar glutamīnu efektīvāk palielina muskuļu šūnu apjomu nekā glutamīns viens pats. Laikā, kad neēdam (piemēram, kad guļam) un pēc ēšanas glutamīns izdalās no muskuļiem, lai asinīs uzturētu vajadzīgo cukura līmeni. Alanīns spēj saglabāt glutamīna satura līmeni muskuļos, asinīs pārvēršoties par glikozi tad, kad jūs ierobežojat lietojamo kaloriju daudzumu, piemēram, kad ieturat stingru diētu vai ja pārtraukumi starp ēdienreizēm ir pārāk lieli. Cik organismam vajag glutamīna? Kaut arī līdz šim laikam zinātniski nav noteikts, kādam precīzi ir jābūt šim skaitlim, gan fitnesisti, gan zinātņu eksperti nešaubās par to, ka glutamīns ir svarīgs. Liela daļa datu par nepieciešamo glutamīna daudzumu pašreiz nāk tikai no klīnikām, pie kam eksperimentos iesaistītie nav veseli cilvēki. Kāds daudzums glutamīna nepieciešams veselam fitnesistam, lai nodrošinātu optimālu muskuļu metabolismu, lai uzlabotu muskuļu šūnu apjomu un lai uzturētu imūnsistēmas darba spējas – to vēl nāksies uzzināt. Taču personīgi mans uzskats ir, ka papildinot ar glutamīnu diētu , kas bagāta ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagātu, jūtams efekts no tā lietošanas būs vērojams pie dozējuma sākot ar desmit gramiem dienā. Kā jau esmu sacījis, daļu no šī daudzuma var gūt no parasta ēdiena produktiem- aizvietotājiem un proteīnu maisījumiem. Jūs varat arī sporta uztura veikalā nopirkt tīru glutamīnu, vēlāk to lietot pa diviem-trim gramiem kopā ar proteīna kokteiļiem vai vienkārši izšķīdinot ūdenī un uzdzerot virsū parastam ēdienam. Es personīgi uzņemu vienu devu tūlīt pēc treniņa un vēl vienu īsi pirms gulētiešanas.
Vēl kāda interesanta detaļa: daži pētnieki uzskata, ka “uzpildīšana” ar glutamīna tipa preparātiem kombinācijā ar ogļhidrātiem, kas pastiprina insulīna izdalīšanos, piecu-septiņu dienu laikā var palīdzēt palielināt muskuļu šūnu apjomu (uz šūnu glutamīna krājumu pārsātinājuma rēķina). Tādējādi, ja jūs tikko sākat lietot glutamīna preparātus, es ieteiktu uzņemt četras vienādas tā devas dienā. Sekojiet, lai viena deva tiktu lietota treniņa beigās, un vēl viena - pirms gulētiešanas.
Ja vēl neesat mēģinājis lietot glutamīnu, tad noteikti pamēģiniet. Ekspertu domas, zinātniskie dati un daudzu cilvēku pieredze runā par labu šim preparātam.
